Pirms kāda laika eiroparlamentārietis Alfrēds Rubiks (SC) pauda uzskatu, ka tieši sapropelis būšot Latvijas Nokia - veiksmes stāsts uzņēmējdarbībā un ekonomikā. Sapropeļa sapnim noticējusi arī Ogres pašvaldība, mēģinot veicināt tā ieguvi.
Kopumā Latvijā varētu būt atrodami ap diviem miljardiem kubikmetru sapropeļa, kas ir gan ezeros, gan zem kūdras krājumiem. Ogres pašvaldība noskatījusi trīs ezerus savā novadā, kur varētu veicināt sapropeļa ieguvi. Ogres Biznesa un inovāciju centra vadītājs Uģis Amons uzsver - šajā jomā ir jāsakārto likumdošana un kā jaunai nozarei būs vajadzīgi lieli ieguldījumi gan zinātnē, gan infrastruktūrā. Vairāki ar sapropeļa iegūšanu saistīti uzņēmumi ir iesnieguši projektus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), tomēr līdz šim veiksmes stāstu vēl nav, informē LIAA.

Sapropeļa kvalitāte, līdz ar to arī izmantošana, var būtiski atšķirties - var būt derīgs lauksaimniecībā kā mēslojums vai pat gana vērtīgs, lai ārstētu ādas slimības. Ļoti augstvērtīgs ir tas sapropelis, kurā organiskās vielas ir vairāk par 85%, stāsta pētniece Karina Stankeviča. Tai pašā laikā arī citiem veidiem var atrast pielietojumu, tā silikāta sapropelis labi der dažādām augsnēm, bet kaļķainais izmantojams lopbarībai un zemes kaļķošanai.

Runājot par sapropeļa ieguvi, gan pētnieki, gan uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji atzīmē, ka tā izņemšana attīra un padziļina ezeru. Tieši tas esot bijis par iemeslu sapropeļa izsūknēšanai no ezeriem daudzviet Eiropā. Kā skaidro K. Stankeviča, Latvijas apstākļi ir labvēlīgi sapropeļa izveidei un tas atrodams faktiski visos ezeros. Sapropeļa krājumi esot arī Ziemeļamerikā un Sibīrijā, tomēr tur izmantotajai iegūšanas tehnoloģijai ir trūkumi, atzīmē sapropeli iegūstošā uzņēmuma LatSaprox pārstāvis Dmitrijs Lukašenoks.

D. Lukašenoks kopā ar savu tēvu, Ludzas novada domes deputātu un uzņēmēju Jevgeņiju Lukašenoku jau trešo gadu mēģina no sapropeļa ražot mēslojumu, nesen esot izvārītas pirmās ziepes. Ražošanas cehā ziepes gan atrodamas tikai vienā kastē, stipri vairāk ir augsnes mēslojuma. Vienā no ceha stūriem sagatavoti vairāki lieli mēslojuma maisi, kas drīzumā mēros ceļu uz arābu valstīm. Ja pēc izmēģinājumiem arābi gribēs to iegādāties, būs jāparūpējas par veselu kuģi ar produkciju.

«Mums ir partneri Apvienotajos Arābu Emirātos, Dienvidāfrikas Republikā, Saūda Arābijā, Katarā, kur veic mūsu produktu izmēģinājumus, jo galvenie noieta tirgi ir valstis ar ļoti sausu klimatu, kur investē ļoti lielu naudu lauksaimniecībā,» stāsta D. Lukašenoks. Viņš arī skaidro, ka sapropeļa galvenā īpašība ir spēja izveidot augsni, kur tās līdz šim nav. Katarā esot gatavi ieguldīt miljardus, lai tuksnesī attīstītu lauksaimniecības poligonus.

Tomēr izmēģinājumu un pārrunu process var ilgt vairākus gadus. «Tajās valstīs netic ne izmēģinājumiem, ne laboratorijām. Viņi tic tikai tam, ka esam iestādījuši kultūru un kā tas izaugs. Reāls izmēģinājumu laiks 1,5-2 gadi,» stāsta uzņēmējs. Arī Hosams Abu Meri, kas pavasarī Latvijas delegācijas sastāvā kopā ar premjeru bija vizītē Persijas līča valstīs, ir pārliecināts, ka sapropeļa mēslojumam arābu tirgū ir perspektīva.