Latgale.LV
 
LV EN RU
Ceturtdiena, 2017. gada 27. jūlijs
 





Saziņai:

Latgales plānošanas reģions:
- Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 95, LV – 4600, tālrunis/fakss 64624300
- Daugavpils, Saules iela 15, LV-5401, tālrunis: 65428111; 65423801
- Balvi, Vidzemes iela 2b, LV-4500, tālrunis/fakss: 25122875
Fakss: 26570782
E-pasti: info@latgale.lv (preses relīzēm, ziņām) un pasts@latgale.lv (elektroniski parakstītu dokumentu apritei)
Skatīt visus LPR kontaktus
 
Latgales Reģiona Attīstības Aģentūra:
- Daugavpils, Saules iela 15, LV-5401, tālrunis/fakss: 65420257
E-pasts: lraa@latgale.lv
Skatīt visus LRAA kontaktus
 
Latgales uzņēmējdarbības centrs:
- Daugavpils, Saules iela 15, LV-5401, tālrunis: 65423802
Fakss: 26570782
E-pasts: luc@latgale.lv
Skatīt visus LUC kontaktus
 
Latgales reģiona pārstāvniecība Rīgā
- Rīga, Torņa iela 4, III C, LV-1050, tālrunis: 27842107
E-pasts: parstavnieciba@latgale.lv


        


Latgalē notikusi pirmā Deinstitucionalizācijas projekta vadības grupas sanāksme
Šī gada 7. februārī Rēzeknē notika pirmā Latgales plānošanas reģiona īstenotā Deinstitucionalizācijas (DI) projekta vadības grupas sanāksme par tā ieviešanas gaitu un aktualitātēm.
Sanāksmes laikā klātesošie tika informēti par deinstitucionalizācijas projekta ieviešanas progresu Latgales plānošanas reģionā: sasniegtiem rezultātiem, mērķgrupu novērtēšanā un individuālo atbalsta plānu izstrādē.
Vadības grupā tika diskutēts par plānotajiem ERAF ieguldījumiem DI kontekstā (t.sk. nosacījumi reģionu DI plāniem), plānotajiem pakalpojumiem mērķa grupas personām, tai skaitā par asistenta pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem no 5 gadu vecuma, bērnu ilgstošas aprūpes iestāžu pārveidošanu par “3 x 8 pakalpojumu” un grupu dzīvokļu izveidi pašvaldībās personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Sanāksmes dalībnieki nolēma organizēt kopīgu informatīvu tikšanos ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem, lai pašvaldībām detalizētāk skaidrotu par plānotajiem ERAF ieguldījumiem mērķa grupām, papildinātības principa piemērošanu DI projekta ietvaros un bērnu aprūpes iestāžu reorganizāciju. Nākamā sanāksme plānota šī gada jūnijā.
Vadības grupas sanāksmē piedalījās 19 pašvaldību: Aglonas, Balvu, Baltinavas, Dagdas, Ilūkstes, Daugavpils, Kārsavas, Krāslavas, Rēzeknes, Rugāju, Riebiņu, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Preiļu, Ludzas novadu un Rēzeknes un Daugavpils pilsētu pārstāvji, kā arī Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadība un projekta personāls.



Publicēts 04.01.2017.



Tiekas Latgales plānošanas reģiona un Latgales sociālo dienestu sociālie darbinieki
28. decembrī Rēzeknē notika Latgales plānošanas reģiona un Latgales sociālo dienestu sociālo darbinieku tikšanās ar pakalpojuma sniedzēja speciālistiem, kuri izvērtēs individuālās vajadzības un izstrādās sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānus (atbalsta plānus) bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikts arī invaliditātes statuss, bērniem, kuri atrodas bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Tikšanās laikā pārrunātas kopējās DI projekta aktualitātes, kas šobrīd galvenokārt saistītas ar projekta mērķa grupu (bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, bērnu BSAC un personu ar GRT) identificēšanu, vajadzību izvērtēšanu un atbalsta plānu izstrādi.
Detalizētāk tika pārrunāti jautājumi, kas skar atbalsta plānos iekļaujamo informāciju, tai skaitā par sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojamiem projekta mērķa grupām. Tāpat tika uzklausīti un fiksēti projekta ieviešanas laikā radušies neskaidrie jautājumi, lai, sadarbībā ar LM rastu uz tiem atbildes.
Noslēgumā LPR aicināja katram partnerim apdomāt iespējas, kā, savu resursu ietvaros, savās teritorijās iesaistīties sabiedrības informēšanā un informācijas nodošanā ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem un noteiktu invaliditāti.
















Publicēts 04.01.2017.



Būtiska informācija par invaliditātes termiņa pagarināšanu
Šī gada 28. oktobrī stājās spēkā grozījumi Invaliditātes likumā. Tie nosaka, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) var pieņemt pagaidu lēmumu, ar kuru pagarina iepriekš noteikto invaliditātes grupu līdz brīdim, kamēr tiek pieņemts jaunais lēmums. Likuma grozījumi ir radījuši lielu interesi sabiedrībā. Vispirms – jau tiem cilvēkiem, uz kuriem šī jaunā kārtība attiecas vistiešāk. Viņiem ļoti bieži rodas pavisam konkrēti jautājumi, uz kuriem atbild Labklājības ministrijas sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.
Kas personai ir jādara, lai saņemtu pagaidu lēmumu?
Ja persona ir iesniegusi dokumentus atkārtotai invaliditātes ekspertīzei un gaida lēmuma pieņemšanu, nekādas papildus darbības tai nav jāveic. Gadījumā, ja objektīvu iemeslu dēļ VDEĀVK mēneša laikā nevar izskatīt personas iesniegtos dokumentus atkārotai invaliditātes ekspertīzei, VDEĀVK pieņems pagaidu lēmumu par jau esošās apliecības darbības pagarināšanu uz pusgadu.
Par šī jaunā lēmuma pieņemšanu cilvēki saņems paziņojumu telefoniski, un to varēs apskatīt arī vietnē www.latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu “Mani dati VDEĀVK”. VDEĀVK darbinieki aicinās jauno invaliditātes apliecību saņemt klātienē vai vienosies, ka apliecība un nepieciešamības gadījumā arī dokumenti tiks nosūtīti pa pastu.
Vai pagaidu lēmums personai dod tiesības uz sociālajiem pabalstiem, pakalpojumiem un pensiju?
Pagaidu lēmums pagarina iepriekš noteikto invaliditātes grupu, kā arī iepriekš izsniegtos atzinumus par medicīniskajām indikācijām – īpašas kopšanas pabalsta, transporta pabalsta vai asistenta pakalpojuma saņemšanai pašvaldībā. Līdz ar to, šis pagaidu lēmums saglabā personai tiesības uz iepriekš piešķirtajiem pabalstiem, pensijām un atvieglojumiem.
Kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), pašvaldības u.c. iestādes uzzinās par invaliditātes pagarināšanu?
Iestādes, kas personām ar invaliditāti nodrošina pakalpojumus vai pabalstus, informāciju par pagaidu lēmumu saņems tiešsaistē no Invaliditātes informatīvās sistēmas, kurā VDEĀVK ievada informāciju par personai noteikto invaliditātes grupu un termiņiem. Līdz ar to, iestādes elektroniski varēs pārliecināties, vai personai ir spēkā esošs invaliditātes statuss.
Lai no VSAA saņemtu invaliditātes pensiju un pabalstus, pagaidu lēmuma gadījumā personai nav jāvēršas ar jaunu iesniegumu. VSAA pati saņems tiešsaistē ziņas par pagaidu lēmumu un automātiski pagarinās pensiju un pabalstu izmaksu.
Lai pēc pagaidu lēmuma pieņemšanas persona saņemtu asistenta pakalpojumu pašvaldībā, personai gan ir jāvēršas savas dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā. Tas tādēļ, ka iepriekšējais līgums par asistenta pakalpojuma nodrošināšanu beidzas līdz ar iepriekš noteiktās invaliditātes beigu termiņu.
Sociālais dienests, vērtējot personas tiesības atkārtoti saņemt asistenta pakalpojumu pašvaldībā, elektroniski pārliecināsies, vai personai ir spēkā esošs invaliditātes statuss, izvērtēs personas situāciju un lems par asistenta pakalpojuma pašvaldībā piešķiršanu vai atteikumu piešķirt asistenta pakalpojumu.
Vai pagaidu regulējuma laikā varēs saņemt invaliditātes apliecību?
Ja persona izteiks vēlēšanos, tad jā – personai tiks izdota invaliditātes apliecība pagaidu lēmuma darbības laikā, tas ir uz 6 mēnešiem. Tomēr, ņemot vērā, ka iestādes, kas nodrošina pabalstus un pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, informāciju par personas aktuālo invaliditātes statusu iegūst pašas no Invaliditātes informatīvās sistēmas, tad invaliditātes apliecība jāuzrāda reti. Te izņēmums ir sabiedriskais transports. VDEĀVK darbinieki, sazināsies ar iedzīvotājiem telefoniski un noskaidros, vai persona pagaidu lēmuma darbības laikā vēlas apliecību saņemt.
Ja persona nebūs saņēmusi invaliditātes apliecību reizē ar pagaidu lēmumu, invaliditātes apliecību var saņemt jebkurā brīdī, kad persona izteiks šādu vēlēšanos. Ierodoties klātienē, invaliditātes apliecību var saņemt tai pašā dienā.
Kā varēs uzzināt, ka pagaidu lēmuma darbība ir beigusies un pieņemts jauns lēmums?
Invaliditātes likumā noteikts, ka iepriekšējais lēmums var tikt pagarināts uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Līdz ar to dokumentus, kuri bija iesniegti atkārtotai invaliditātes ekspertīzei, VDEĀVK izvērtēs un jaunu lēmumu pieņems ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc pagaidu lēmuma pieņemšanas. Par jaunā lēmuma pieņemšanu cilvēki saņems paziņojumu telefoniski, to varēs apskatīt vietnē www.latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu “Mani dati VDEĀVK”. VDEĀVK darbinieki aicinās jauno invaliditātes apliecību saņemt klātienē vai vienosies, ka apliecība un nepieciešamības gadījumā arī dokumenti tiks nosūtīti pa pastu.

Publicēts 12.12.2016.



LIETUVAS PIEREDZE DEINSTITUCIONALIZĀCIJAS PROCESA IEVIEŠANĀ

Lai iepazītos ar Lietuvas pieredzi deinstitucionalizācijas (DI) procesa ieviešanā un sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu nodrošināšanā bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes, un personām ar garīga rakstura traucējumiem, pojekta “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā” ieviešanas komanda no 14. un 15. novembrī piedalījās Labklājības ministrijas organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Šauļu, Viļņas, Varēnas un Alytas pilsētām.

Pieredzes brauciena laikā notika tikšanās ar Šauļu un Alytus rajonu DI ekspertēm, Šauļu, Varēnas un Alytus pašvaldību pārstāvjiem, kā arī ar sabiedrībā balstīto pakalpojumu sniedzējiem Šauļos, Viļņā, Varēnā un Alytus, pārrunājot DI procesa ieviešanu Lietuvā un klātienē iepazīstot dažādus risinājumus institūciju pārveidošanai par ģimeniskai videi pietuvinātiem un sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem.

No katras tikšanās varēja gūt kādas atziņas, taču īpaši vēlamies izcelt 4 labās prakses piemērus darbam ar ārpusģimeņu aprūpē esošajiem bērniem un to ģimenēm Šauļu, Viļņas un Alytus pašvaldībās:

• Šauļu pašvaldībā kopš 2015. gada izveidots jauns daļēji sabiedrībā balstīts pakalpojums – bērni no 7-18.g.v. dzīvo ģimeniskai videi pietuvinātā pašvaldības bērnu aprūpes iestādē, kura sastāv no 7 rindu mājām un atsevišķas ēkas iestādes administrācijai un speciālistiem. Katrā rindu mājā dzīvo līdz 8 bērniem, tai ir atsevišķa ieeja, tās pirmajā stāvā izvietota kopīga dzīvojamā istaba, virtuve, tualete un telpa dežūrējošiem darbiniekiem, bet otrajā stāvā atrodas bērnu guļamistabas, tualetes un dušas.
Bērni no vienas ģimenes, neatkarīgi no viņu vecuma un dzimuma, netiek šķirti un dzīvo kopā vienā mājā. Iestādes direktors, kurš pirms tam 17 gadus bija vadījis bērnu namu tā klasiskajā izpratnē, uzskata, ka bērnu dzīves kvalitāte un viņiem sniegtais pakalpojums ir uzlabojies. Arī darbinieku darbs, strādājot šādā formā, ir kļuvis vieglāks, turklāt izmaksas uz vienu bērnu mēnesī nav lielākas kā iepriekš.

• Savukārt Alytus bērnu nama direktors, kurš bērnu namu vada jau 30 gadus (šobrīd tajā dzīvo apmēram 70 bērni un jaunieši, taču infrastruktūra paredzēta 320 bērnu aprūpei), atzīst, ka viens no labākajiem bērnu namu pārveides modeļiem ir pakalpojuma sniegšana ārpus vienas konkrētas ēkas, piemēram, dažādos dzīvokļos daudzdzīvokļu ēkās. Tas prasot esošo darbinieku vēlmi mainīties un pielāgoties jaunajiem darba apstākļiem, taču direktors norāda, ka darbinieku attieksmei un veiktajam darbam jābūt kvalitatīvam neatkarīgi no telpām, kurās pakalpojums tiek sniegts. Arī praksē Alytus pašvaldībā šīs pārmaiņas jau ir sākušās – no 2016.gada novembra sākuma 5 jaunieši (15-18g.v.) dzīvo dzīvoklī un tuvākajā laikā plānots uz citiem dzīvokļiem pārcelt vēl 15 bērnus.

• Lai mazinātu ārpusģimeņu aprūpē esošo bērnu skaitu, Viļņā izveidots Ģimeņu atbalsta centrs (ĢAC) preventīvajam darbam ar riska ģimenēm. Tajā strādājošie speciālisti galvenokārt strādā ar vecākiem, uzlabojot to ikdienas dzīves prasmes un iemaņas, tai skaitā individuāli palīdzot, apmācot un asistējot uz vietas to dzīvesvietā, kā arī vada dažādas atbalsta grupas un apmācības ar mērķi panākt, lai bērni nepaliktu bez vecāku gādības un nenonāktu ārpusģimenes aprūpē. Lai Ģimeņu atbalsta centra speciālisti atrastos tuvāk mērķauditorijai un vienlaicīgi veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos tiem, ĢAC telpas iekārtotas vienā no Viļņas daudzdzīvokļu namiem.
ĢAC speciālisti strādā ne tikai ar vecākiem, bet organizē arī dienas centra aktivitātes apkārtnes bērniem. Pakalpojumam attīstoties, apkārtnes iedzīvotāji arvien vairāk uzticas ĢAC speciālistiem un arvien biežāk informē par bērniem, kas pamesti novārtā vai kā citādi cietuši ģimenes situācijas dēļ.

• Nozīmīgu pienesumu DI procesa īstenošanai un ārpusģimeņu aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanai Lietuvā sniedz Viļņas SOS ciematu asociācija, kuras speciālistu komanda intensīvi strādā ar SOS bērnu ciematā nonākuša bērna bioloģisko ģimeni, lai pēc iespējas veicinātu bērna atgriešanos tajā. Ja tomēr atgriešanās dažādu apstākļu dēl ir neiespējama, tiek risināts jautājums par aizbildņa meklēšanu no bērna radinieku puses un tikai kā nākamie risinājumi tiek vērtēta iespēja piesaistīt audžuģimeni vai nodot bērnu adopcijai.
Foto: Oskars Zuģickis











Publicēts 30.11.2016.



Bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai pašvaldībās aicina pieteikt bērnus ar funkcionāliem traucējumiem
Latgales plānošanas reģiona projekta “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā” ietvaros Latgales pašvaldībās dažādām mērķa grupām ir paredzēta virkne sociāla rakstura pakalpojumu. Bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšana ir paredzēta arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Lai saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bezmaksas, vecākiem, kuri audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un kuriem noteikta invaliditāte, sākumā ir jāpiesakās bērnu individuālo vajadzību izvērtēšanai un atbalsta plāna izstrādei savas pašvaldības sociālajā dienestā!
Šobrīd no vecākiem un aizbildņiem, kuru bērniem noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, audžuģimenēs vai aizbildņu ģimenēs, Latgales reģionā pašvaldībās saņemti 311 iesniegumi.
Latgales plānošanas reģions aicina tos vecākus un aizbildņus, kuru aizgādībā ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, vērsties savas pašvaldības sociālajos dienestos un pieteikties individuālo vajadzību izvērtēšanai un atbalsta plāna izstrādei. Jau 2017. gada pavasarī, pamatojoties uz individuālajiem atbalsta plāniem, būs iespēja sākt saņemt plānā noteiktos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus gan bērniem , gan bēnu vecākiem. Paredzēts, ka Latgales reģionā projekta laikā 533 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem būs iespēja saņemt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.
Bērna individuālo izvērtēšanu veic profesionāla speciālistu komanda, kurās darbojas sociālais darbinieks, psihologs, ergoterapeits, pēc nepieciešamības tiek piesaistīts fizioterapeits. Izvērtēšanas mērķis ir nevis uzstādīt diag¬nozi, bet saprast, kā bērnam trūkst, lai viņš justos labāk, tātad – kāds atbalsts viņam nepieciešams. Speciālisti nosaka, kas bērnam papildus nepieciešams, lai uzlabotu viņa veselības stāvokli.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu izvērtēšanas procesu, kā arī lieki nesatrauktu bērnus, speciālisti izvērtēšanu veic bērniem ierastā vidē – viņu dzīvesvietā vai arī vienojoties par citu tikšanās vietu, piemēram, mācību iestādē vai dienas centra telpās, kur
ikdienā uzturas bērns.
Sīkāk ar bērna ar funkcionāliem traucējumiem attīstības vērtēšanas kritērijiem un individuālā izvērtējuma metodiku var iepazīties Labklājības ministrijas mājaslapā: http://www.lm.gov.lv/upload/berni_c/bernu_metodika_ft_gala_220716.pdf.
Vairāk par deinstitucionalizācijas projekta ieviešanu gaitu Latgalē var lasīt šeit: http://latgale.lv/lv/di
Vairāk informācijas: Ināra Krūtkrāmele, projekta “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā” vadītāja, .t.: 65 440862, inara.krutkramele@latgale.lv
Informāciju sagatavoja: Oskars Zuģickis, Latgales plānšanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists, oskars.zugickis@latgale.lv

Publicēts 24.11.2016.



Publicēts 09.11.2016.



Sociālo dienestu pārstāvju tikšanās
1.novembrī Rēzeknē notika Latgales plānošanas reģiona un Latgales sociālo dienestu pārstāvju tikšanās ar pakalpojuma sniedzēja speciālistiem, kuri izvērtēs individuālās vajadzības un izstrādās sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānus (atbalsta plānus) bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikts arī invaliditātes statuss un bērniem, kuri atrodas bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.
Speciālisti ( sociālie darbinieki, psihologi, ergoterapeiti, fizioterapeiti) piedalījās OAK projekta “Drošu ģimenes vidi Latvijas bērniem!” apmācībās, lai jau tuvāko nedēļu laikā varētu uzsākt izvērtēšanu un atbalsta plānu izstrādi.
Tikšanās laikā pārrunātas kopējās DI projekta aktualitātes, kas šobrīd galvenokārt saistītas ar projekta mērķa grupas (bērnu ar funkcionāliem traucējumiem) identificēšanu, pieteikšanos dalībai vajadzību izvērtēšanā, mērķa grupas vajadzību izvērtēšanu un atbalsta plānu izstrādi.
Latgales plānošanas reģiona projekta “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā” ietvaros šobrīd saņemti 311 vecāku iesniegumi bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (kuriem noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, audžuģimenēs vai aizbildņu ģimenēs) bezmaksas sociālo rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai pašvaldībās. Pakalpojumus būs iespējams saņemt saskaņā ar individuālajiem sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāniem, kurus pēc individuālo vajadzību apzināšanas, sagatavos katram bērnam.
Plānots, ka atbalsta plāni tiks izstrādāti 239 bērniem, kuri šobrīd atrodas bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kā arī 505 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikts invaliditātes statuss un kuri dzīvo ģimenēs, t.sk. audžuģimenēs. Vērtēšanas process noritēs ģimenei izdevīgā laikā, ņemot vērā bērna vajadzības un vēlmes. Plānots, ka bērnu vērtēšana noslēgsies 2017. gada martā.
Projekts paredz, ka katram izvērtētajam bērnam ar invaliditāti, kurš dzīvo ģimenēs, saskaņā ar atbalsta plānos sniegtajām rekomendācijām, pašvaldības nodrošinās nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Pašvaldību izmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem no projekta līdzekļiem kompensēs Latgales plānošanas reģions.
Atgādinām, ka vēl iespējams pieteikt bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un kuriem noteikts invaliditātes statuss bezmaksas sociālajai rehabilitācijai. Lai pieteiktos izvērtēšanai, aicinām vērsties savas pašvaldības sociālajā dienestā.

Publicēts 01.11.2016.



Latgales reģiona uzņēmēji pozitīvi vērtē iespēju nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti
Šī gada 12.oktobrī Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) un Rēzeknes novada dome organizēja konferenci "Karjeras attīstības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti Latgalē". Konferencē piedalījās kā valsts iestāžu un pašvaldību, tā darba devēju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Dalību pasākumā ar prezentācijām ņēma arī Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centrs (LUC). Konferences laikā LUC pārstāvji – A. Kucins un V. Mitenbergs sniedza ieskatu gan reģiona darba tirgū, uzņēmējdarbības rādītājos, gan arī prezentēja reģiona uzņēmēju viedokli par nodarbinātības iespējām cilvēkiem ar invaliditāti. Lai izzinātu darba devēju viedokli, Latgales plānošanas reģiona LUC šī gada rudenī reģiona uzņēmēju vidū veica aptauju “Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība”, kuras rezultāti arī tika prezentēti konferences gaitā.
Aptaujā tika uzrunāti vairāk nekā 400 reģiona uzņēmēji. Aptaujā aktīvi iesaistījās gan tie uzņēmēji, kuriem jau ir vai ir bijusi pieredze, nodarbinot cilvēkus ar īpašām vajadzībām, gan tie kam šādas pieredzes nav. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, pieredze nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti ir aptuveni 10-15% uzņemumu, taču LUC veiktās aptaujas rādītāji uzrāda daudz augstākus rādītājus - 58%. Pie tam aptuveni pusei no aptaujātajiem uzņēmējiem, kuriem nav bijusi pieredze šādā nodarbinātības jomā, apgalvo, ka viņu uzņēmumos nebūtu problēma nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti, ja vien darba likumdošanas prasības būtu būtu elastīgākas attiecībā uz šī segmenta darba ņēmējiem.
Kā nozīmīgu kavēkli šīs mērķrupas nodarbinātībai uzņēmēji min dažādus sabiedrības pieņēmumus. Piemēram, 30% uzņēmēju uzskata, ka invalīdi daļējas darbaspējas zudumu dēļ nespēj pilnvērtīgi tikt galā ar saviem darba pienākumiem. Kā būtisku aspektu, kas kavē cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātību Latgales reģionā, jāmin uzņēmumu lielums, proti, 50% no aptaujas dalībniekiem ir mikrouzņēmumi, kuros nodarbināto skaits nepārsniedz 3 cilvēkus. Arī reģiona lielais bezdarba līmenis ir būtisks kavēklis cilvēku ar invalidāti integrācijai darba tirgū.
Viskritiskāk uzņēmēji min iespēju piesaistīt darbiniekus ar invalidāti tām personām, kam ir redzes vai garīga rakstura traucējumi. Tikai 4% no aptaujātajiem respondentiem būtu gatavi nodarbināt abu minēto grupu pārstāvjus. Un šeit būtu vietā lielāka valsts institūciju iesaistīšanās, arī paredzot plašāku atbalstu darba devējiem. Savukārt daudz lielāka ieinteresētība būtu nodarbināt cilvēkus ar valodas, dzirdes vai kustību traucējumiem.
Tiesa, 44% no respondentiem pauda viedokli, ka ir vairāki iemesli, kāpēc daudziem uzņēmējiem nav aktuāli nodarbināt invalīdus, viens no tiem - nepietiekams valsts piedāvātais atbalsts, lai motivētu darba devējus nodarbināt cilvēkus ar īpašajām vajadzībām. 22% aptaujas dalībnieku uzskata, ka nodarbināt cilvēkus ar īpašām vajadzībām kavēs paaugstinātās darba likumdošanas prasības.
Citējot kādu aptaujas dalībnieku: “Mūsu novadā darba tirgū (tūrisma nozarē) veiksmīgi ir iesaistīti cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, bet tas ir ierobežots darba apjoms un slodze, ko viņi var veikt. Materiālā ziņā tas ir mazs ieguvums, bet socializācijas ziņā milzīgs! Tas ir sezonāls darbs, vairāk pasūtījumi, gabaldarbs. Gribētos, lai arī tas tiktu atbalstīts, kaut vai nodokļu ziņā. Mūsu gadījumā tās ir tīrās tirgus attiecības. Protams, mums būtu izdevīgāk nolīgt veselus cilvēkus, bet tie ir mūsu ģimenes locekļi, kaimiņi, novada iedzīvotāji!”
Aptaujas dati liek secināt, ka daudziem darba devējiem joprojām trūkst informācijas par iespējām nodarbināt cilvēkus ar īpašajām vajdzībām. Trūkst informācijas gan par šāda veida potenciālajiem darba ņēmējiem (28%), gan pieejamo valsts atbalstu, tai skaitā, subsidētām darba vietām (17%).
Fotogrāfijas:
















Publicēts 13.10.2016.



Sociālās integrācijas valsts aģentūra un Rēzeknes novada dome 2016.gada 12.oktobrī aicina Jūs uz konferenci „Karjeras attīstības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti Latgalē”.
Cilvēks ar invaliditāti mūsu sabiedrībā, mūsu kopējās mājās - Latvijā – kur ir viņa vieta un loma? Kādas ir viņa karjeras iespējas?
Vai katra reģiona attīstības plānotāji un valsts kopumā redz un domā – ko, kur un kā attīstīt, pilnveidot, izmainīt, lai arī cilvēks ar visdažādāko invaliditāti varētu būt noderīgs savai valstij, savai zemei un savai ģimenei?
Kur un kā cilvēks ar invaliditāti var būt noderīgs, vislabāk nopelnīt sev un savai ģimenei maizi, mazināt sociālo atstumtību un atkarību no sociālajiem pabalstiem?
Vai mēs darām visu, lai patiesi nodrošinātu vienādas iespējas visiem?

Šie un vēl citi jautājumi tiks aktualizēti konferencē „Karjeras attīstības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti Latgalē” 2016.gada 12.oktobrī plkst.11.00 Rēzeknes novada domē,
ko organizē Sociālās integrācijas valsts aģentūra sadarbībā ar Rēzeknes novada domi
Aicinām pieteikties dalībai konferencē līdz š.g. 10.10. rakstot e-pastu: arija.strade@siva.gov.lv vai zvanot pa tālruni 26586952.
Darba kārtība (0.7 Mb, pdf)

Publicēts 06.10.2016.



Tikšanās ar Latgales sociāliem dienestiem par DI ieviešanas iespējām un aktualitātēm
28. septembrī Rēzeknē tikās Labklājības ministrijas sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta projekta īstenošanas koordinatore Ieva Krusta, Latgales plānošanas regions un pašvaldību sociālie darbinieki/izvērtētaji, lai runātu par konkrētiem izvērtēšanas gadījumiem dalītos ar intervijās gūto pieredzi un diskutētu par jautājumiem, kas skar klientu izvērtēšanas/ interviju norises procesu, izvērtēšanas un individuālo atbalsta plānu veidlapas aizpildīšanu. Detalizētāk tika pārrunāti jautājumi, kas skar atbalsta plānos iekļaujamo informāciju, tostarp par personu ar GRTsagatavošanu pārejai uz dzīvi sabiedrībā.
Tāpat tika uzklausīti un fiksēti radušies neskaidrie jautājumi, lai, sadarbībā ar LM rastu uz tiem atbildes.

Publicēts 03.10.2016.



Tikšanās ar Latgales sociāliem dienestiem par DI ieviešanas iespējām un aktualitātēm

20. septembrī Rēzeknē tikās Latgales plānošanas reģiona un Latgales sociālo dienestu pārstāvji. Tikšanās laikā tika skatīti 16.06.2015. MK noteikumi Nr.313 (par pasākumu "Deinstitucionalizācija") un detalizēti pārrunātas kopējās DI projekta aktualitātes, kas šobrīd galvenokārt saistītas ar projekta mērķa grupu identificēšanu, pieteikšanos dalībai vajadzību izvērtēšanā, mērķa grupas vajadzību izvērtēšanu un atbalsta plānu izstrādi.
Diskusijas bija praktiskas, vairāk par projekta aktivitāšu ieviešanas mehānismiem un termiņiem, sociālo dienestu atbildību DI mērķa grupu atlasē, izvērtēšanā un sagatavošanā pārejai uz dzīvi sabiedrībā. Iepriecinoši, ka sociālo dienestu pārstāvji saskata DI procesu kā iespēju uzlabot apstākļus un dzīves kvalitāti pašvaldībā dzīvojošiem iedzīvotājiem un izveidot nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Tikšanās dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka projekta ieviešanas laikā būtiska būs visu projekta partneru un iesaistīto pušu sadarbība un koordinēta rīcība aktivitāšu īstenošanā.
Fotogrāfijas:
















Publicēts 30.09.2016.



Latgales sociālo dienestu pieredzes apmaiņas brauciens uz Rīgas pašvaldību
Lai paplašīnātu Latgales pašvaldību sociālo darbinieku un attīstības speciālistu redzesloku par sociālo pakalpojumu klāsta dažādību un apjomu, Latgales plānošanas reģiona (LPR) administrācija sadarbībā ar LR Labklājības ministriju projekta “Deinstitucionalizācijas* pasākumu īstenošana Latgales reģionā” ietvaros, š.g. 27.septembrī devās pieredzes apmaiņas vizītē uz dažādām sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām Rīgas pilsētā.
Pieredzes apmaiņas brauciena laikā tika apskatīti Rīgas plānošanas reģiona labākie pakalpojumu sniedzēji savā jomā: “atelpas brīža” pakalpojumi bērniem ar invaliditāti - Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcas novietnē "Gaiļezers", institucionālai aprūpei alternatīvi sociālie pakalpojumi dzīvesvietā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Sociālajā rehabilitācijas un sociālās aprūpes dienas centrā bērniem ar invaliditāti un institucionālai aprūpei alternatīvi sociālie pakalpojumi dzīvesvietā personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Kā atzina pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki, šī bija vērtīga informācija un pozitīva pieredze turpmākajai darbībai savās pašvaldībās esošo sociālo pakalpojuma klāsta paplašināšanai un pilnveidošanai.
Deinstitucionalizācija (DI) ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz nepieciešamo atbalstu personām ar ierobežotām spējām sevi aprūpēt. Tās mērķis – radīt iespēju dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē. Galvenās DI mērķa grupas ir bērni, kas mitinās iestādēs, bērni ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadību sasnieguši cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.
Fotogrāfijas:
















Publicēts 29.09.2016.



Līdz šim pieņemtais lēmums par Kalkūnu slēgšanu nav galīgs, šodien pēc viesošanās aprūpes centrā "Kalkūni" norādīja labklājības ministrs Jānis Reirs
25.augustā, pēc Tiesībsarga J.Jansona uzaicinājuma, lai uz vietas apsekotu un izvērtētu esošo situāciju klātienē, VSAC “Kalkūni” ieradās LM ministra J.Reirs.
Ministrs norādīja, ka tiks turpināta sāktā "Kalkūnu" slēgšanas izvērtēšana, kas sākta vēl maijā. "Kamēr izvērtēšana nav noslēgta, nevaru paziņot savu lēmumu. Vienīgais - lēmums par "Kalkūnu" slēgšanu nav galīgs," skaidroja Reirs.
Politiķis norādīja, ka atbildīgajām amatpersonām sacījis, ka ir nepieciešams kopējs darbs, lai būtu pārliecība - ja "Kalkūni" netiks slēgti, katra bērna stāvoklim jāuzlabojas. "Šodien man tādas pārliecības nav, es nevaru parakstīt atceļošu rīkojumu, jo tādā gadījumā mēs pasakām, ka Daugavpils bērniem, kas ir šajā centrā, nav Eiropas naudas. Es šādu situāciju pieļaut negribu," sacīja politiķis, turpinot, ka aicinājis visas iesaistītās puses turpināt darbu, lai izveidotu plānu, kas ļauj veikt deinstitucionalizāciju, ieviešot sabiedrībā balstītus pakalpojumus.
Reirs uzsvēra, ka "Kalkūnu" slēgšanas mērķis nebija vienkārši pārvietot centra klientus uz citām vietām. "Tika dots solījums, ka neviens cilvēks netiks pārvietots no Latgales reģiona. Taču ir otrs aspekts - te ir arī 18 cilvēki no Rīgas. Ir jāvērtē, darīsim to līdz oktobrim," solīja ministrs.
Vienlaikus Reirs norādīja, ka Labklājības ministrija ir nomainījusi komandu, kas koordinē deinstitucionalizācijas procesus. Tas esot darīts, jo "bija kļūdas no pašas ministrijas puses". "Šis projekts ir ļoti nozīmīgs un liels. Ministrija pieļāva savas kļūdas, to darīja arī plānošanas reģioni, pašvaldības un sociālās aprūpes centri," atzina Reirs.
Tiesībsargs Juris Jansons solīja sekot līdzi tam, lai deinstitucionalizācija notiktu pēc būtības, tādējādi ikvienam nodrošinot iespēju dzīvot sabiedrībā, vienlaikus spriežot par to, kā to nodrošināt smagi slimām personām.
"Pašvaldībām ir jārūpējas par saviem iedzīvotājiem, bet valstij ir jānodrošina, lai politikas tiktu ievērotas. Mums vienreiz jābeidz domāt par jebkāda veida institūcijām, mums ir jādomā par jebkāda veida mūsdienīgiem sociāliem pakalpojumiem, kur personas arī ar smagu garīgu atpalicību tiek iesaistītas sabiedrības dzīvē," sacīja Jansons.
Tiesībsargs piekrita labklājības ministram, ka priekšlikums slēgt šāda tipa institūcijas izriet no starptautiskajām saistībām, kurām Latvija pievienojusies. Tomēr viņš uzsvēra, ka šim procesam ir jābūt līdzsvarotam un pārdomātam.
Savukārt Daugavpils novada dome lūgusi labklājības ministru atcelt rīkojumu par "Kalkūnu" darbības izbeigšanu, pilnveidojot un paplašinot tās sniegto pakalpojumu klāstu. Pašvaldības vadība prognozē, ka piemeklēt audžuģimenes tik smagā stāvoklī esošiem, gulošiem bērniem, kādi patlaban uzturas "Kalkūnos", varētu būt ļoti grūti, jo visi šie 60 bērni ir ļoti slimi un viņiem nav vecāku.
Pašvaldībā arī norāda, ka centrā jau ir veikta logu nomaiņa un citi uz energoresursu taupību vērsti pasākumi, tādēļ iestāde varētu iztikt arī bez iepriekš plānotā trīs miljonus eiro vērtā Eiropas Savienības fondu līdzfinansētā ēkas siltināšanas projekta.
Ministrija piekrīt, ka, attīstot jaunus sociālos pakalpojumus, pašvaldībām ir iespēja izmantot "Kalkūnos" esošo infrastruktūru, kā arī Eiropas Savienības (ES) finansiālo atbalstu. Pielāgojot telpas un, ja nepieciešams, ES finansētā projekta laikā sniedzot nepieciešamo atbalstu darbinieku prasmju un zināšanu papildināšanai, pašvaldībām būs iespēja radīt cilvēku īpašajām vajadzībām vairāk piemērotus pakalpojumus, nekā to iespējams izdarīt pašlaik.
Lai rastu iespējami efektīvāko risinājumu sociālo pakalpojumu attīstīšanai, lemjot arī par filiāles "Kalkūni" nākotni, LM ir paudusi apņemšanos strādāt ciešā sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu un iesaistītajām pašvaldībām.
Fotogrāfijas:
















Publicēts 26.08.2016.



Apstiprināts vienotais deinstitucionalizācijas komunikācijas stratēģijas pasākumu plāns
Lai veicinātu sabiedrības izpratni par deinstitucionalizācijas (DI) mērķa grupām*un to vajadzībām, kā arī lai veicinātu mērķa grupu pārstāvju iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, Labklājības ministrija (LM) ir apstiprinājusi vienoto DI komunikācijas stratēģijas pasākumu plānu.

Pasākuma plāns paredz ļoti dažāda veida aktivitātes visā Latvijas teritorijā – sākot no informatīviem pasākumiem, apmācībām, praktiskiem semināriem un pieredzes apmaiņas braucieniem, līdz pat individuālai konsultēšanai, integrējošām nometnēm un sociālajām kampaņām reģionos un Latvijā kopumā. Visas šīs aktivitātes ir veidotas kā noteiktu pasākumu kopums dažādām sabiedrības grupām:
• sabiedrībai kopumā, lai veicinātu izpratni par to, kas ir deinstitucionalizācija un kādas pozitīvas pārmaiņas skars noteiktas cilvēku grupas šobrīd un nākotnē,
• sociālo pakalpojumu sniedzēju, pašvaldību un valsts iestāžu darbiniekiem, lai padziļinātu izpratni par DI mērķa grupu spējām un vajadzībām, veicinot jaunu sociālo pakalpojumu ieviešanu pēc iespējas tuvāk cilvēku dzīves vietai,
• potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžu ģimenēm, sniedzot praktisku informāciju par iespējām uzņemt bērnu savā ģimenē un saņemt nepieciešamās individuālās konsultācijas un atbalstu,
• DI mērķa grupas pārstāvjiem, veicinot to iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū.
Pasākumu plānā ietvertās aktivitātes tiks ieviestas visā Latvijas teritorijā, Labklājības ministrijai sadarbojoties ar plānošanas reģioniem, kuri piedalījās arī pasākuma plāna izstrādē. Aktivitātes, kuras ieviesīs Kurzemē, tiks finansētas Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.
Ar vienoto DI komunikācijas stratēģijas pasākumu plānu var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā ŠEIT.


* DI mērķa grupas:
• bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, un viņu ģimenes,
• pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem,
• ārpusģimenes aprūpē esošie bērni un jaunieši līdz 17 gadu vecumam.

Publicēts 12.08.2016.



Latgales sociālo dienestu tikšanās par deinstitucionizācijas procesa aktualitātēm un pieredzes apmaiņas vizīti
Lai informētu pašvaldības par projekta “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā” ieviešanas aktualitātēm, Latgales plānošanas reģions šī gada 27.jūlijā pašvaldību sociālo dienestu vadītājiem kā arī citiem interesentiem rīkoja semināru. Informatīvā semināra laikā teju 50 klausītājiem tika sniegta būtiskākā informācija par projekta aktivitātēm, pieejamajiem sabiedrībā balstītajiem pakalpojumiem, savstarpējo sadarbību kopīgo mērķu sasniegšanai, kā arī citi aktuāli jautājumi.
Lai paplašīnātu sociālo darbinieku redzesloku par reģionā sniegto sociālo pakalpojumu dažādību un apjomu, semināra dalībniekiem tika nodrošināta iespēja doties pieredzes apmaiņas vizītē uz Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādes “Sociālais dienests” dažādām pakalpojumu sniegšanas vietām. Tika apmeklēti: Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas dienas centrs, Dienas aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem, Ģimenes atbalsta centrs/patversme, kā arī grupu dzīvokļi un Sociālā/nakts patversme Šaurajā ielā.
Kā atzina paši klātesošie, šī bijusi vērtīga informācija un pozitīva pieredze turpmākajai darbībai savās pašvaldībās esošā sociālo pakalpojuma klāsta paplašināšanai un pilnveidošanai.
Deinstitucionalizācija (DI) ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz nepieciešamo atbalstu personām ar ierobežotām spējām sevi aprūpēt. Tās mērķis – radīt iespēju dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē. Galvenās DI mērķa grupas ir bērni, kas mitinās iestādēs, bērni ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadību sasnieguši cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.
Fotogrāfijas:
















Publicēts 29.07.2016.



Sabiedrībā balstīti pakalpojumi pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem Latgales plānošanas reģionā
Latgales plānošanas reģions ir noslēdzis sadarbības līgumus ar 18 Latgales novada pašvaldībām par sadarbību projekta “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā” (Nr.9.2.2.1./15/I/005) ieviešanā ar mērķi uzlabot esošos un ieviest jaunus sociālos pakalpojumus.
Lai pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem varētu dzīvot maksimāli patstāvīgu dzīvi un saņemt sev nepieciešamo atbalstu mājās vai ģimeniskā vidē, nenokļūstot aprūpes institūcijās, pasaulē un Latvijā tiek piedāvāti dažādi sociālie pakalpojumi, kurus sauc arī par sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem. Parasti sociālos pakalpojumus piedāvā atbilstoši katra individuālajām vajadzībām. Taču šo pakalpojumu pieejamība visbiežāk ir tieši saistīta ar pašvaldību un nevalstisko organizāciju izpratni, iniciatīvām un organizācijām pieejamajiem finanšu resursiem.
Projekta “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā” ietvaros noteiktus sabiedrībā balstītus pakalpojumus ir paredzēts nodrošināt bez maksas divu gadu periodā ikvienai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai ir noteikta I vai II grupas invaliditāte, ja tā būs piedalījusies savu individuālo vajadzību izvērtēšanā un tai būs izstrādāts atbalsta plāns ar rekomendācijām konkrētu sabiedrībā balstītu pakalpojumu saņemšanai.
Atbilstoši 2015.gada 16.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.313, šī projekta ietvaros personas ar garīga rakstura traucējumiem, papildus jau sniegtajiem pakalpojumiem varēs saņemt arī šādus sabiedrībā balstītus pakalpojumus:
aprūpe mājās;
• dienas aprūpes centrs;
• specializētās darbnīcas;
• grupu dzīvokļi;
• īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums;
• speciālistu konsultācijas un individuālais atbalsts;
• atbalsta grupas un grupu nodarbības.
Pakalpojumu izmaksas priekšfinansē pašvaldība, kurai pēc tam izmaksas tiks kompensētas no Eiropas Sociālā fonda projekta „Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā” līdzekļiem.
Lai saņemtu pakalpojumus, personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir noteikta I vai II grupas invaliditāte, ir jāpiesakās individuālo vajadzību izvērtēšanai un atbalsta plāna izstrādei savas pašvaldības sociālajā dienestā. Individuālo vajadzību izvērtēšanai tiks lietota “Atbalsta intensitātes skalas” metodika. Izvērtēšanu veiks un atbalsta plānus izstrādās īpaši apmācīti sociālie darbinieki pēc nepieciešamības sadarbībā ar psihiatru un ergoterapeitu.
Aicinām pieteikties uz individuālo izvērtēšanu, iesniedzot iesniegumu pašvaldības sociālajā dienestā!!
Projektu “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā” īsteno: Latgales Plānošanas reģions sadarbībā ar reģiona pašvaldībām un VSAC “Latgale”.
Visa projekta laikā:
Tiks novērtētas 462 personas ar garīga rakstura traucējumiem, 505 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 317 ārpusģimenes aprūpē esoši bērni, lai noskaidrotu, kādi sociālie pakalpojumi viņiem ir visnepieciešamākie.
387 personām ar garīga rakstura traucējumiem kļūs pieejama aprūpe mājās un dienas centros, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļi, īslaicīga sociālā aprūpe un cita veida atbalsts.
3533 bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņems sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.
Projekta laikā samazināsies bērnu skaits iestādēs - viņi atradīs mājas pie audžuģimenēm, aizbildņiem vai adoptētājiem.
Sabiedrībai tiks sniegta informācija par cilvēkiem ar garīgajiem un funkcionālajiem traucējumiem, kā arī par bērniem, kas aug ārpus ģimenēm.
Balstoties uz atbalsta plānos iekļauto informāciju, kā arī esošās situācijas analīzi Latgales reģiona pašvaldībās, projekta „Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā” ietvaros paredzēts izstrādāt Latgales reģiona deinstitucionalizācijas plānu. Tajā iekļautos risinājumus ņems vērā, plānojot pašvaldībām pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei (piemēram, ēkām, aprīkojumam, tehnikai).
Sīkāku informāciju var iegūt jūsu pašvaldības sociālajā dienestā vai Latgales Plānošanas reģionā pa tālruni 654 40862.
Projekta īstenošanas laiks līdz 2022. gada 31.decembrim.
Vairāk par projekta „Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā” aktivitātēm lasiet http://www.latgale.lv/lv/di

Publicēts 14.07.2016.



Latgales novados piedāvās jaunus sociālos pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem
Latgales plānošanas reģiona pašvaldību sociālie dienesti uzsāk jaunu sociālo pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs, organizēšanu:
Pakalpojumu izmaksas priekšfinansē pašvaldība, kurai pēc tam izmaksas tiks kompensētas no Eiropas Sociālā fonda projekta „Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā”(Nr.9.2.2.1./15/I/005) līdzekļiem.
“Atelpas brīža” pakalpojumu un aprūpes pakalpojumu ir iespēja saņemt jau šobrīd, vēršoties jūsu pašvaldības sociālajā dienestā ar iesniegumu par vēlmi saņemt minēto pakalpojumu.
Lai saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bez maksas, vecākiem, kuri audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un kuriem noteikta invaliditāte, jāpiesakās individuālo vajadzību izvērtēšanai un atbalsta plāna izstrādei savas pašvaldības sociālajā dienestā!
Izvērtēšanas mērķis ir nevis uzstādīt diagnozi, bet saprast, kā bērnam trūkst, lai viņš justos labāk, tātad – kāds atbalsts viņam nepieciešams.
Bērna individuālo izvērtēšanu veiks profesionāli speciālisti, nosakot, kas bērnam papildus nepieciešams, lai uzlabotu viņa veselības stāvokli. Tādējādi tiks identificēti atbalsta pasākumi, kas viņiem un viņu vecākiem ļaus saņemt atbalsta pasākumus projekta īstenošanas laikā. Jāuzsver, ka rehabilitāciju varēs saņemt ne tikai pats bērns, bet arī viņa vecāki.
Individuālajai izvērtēšanai var pieteikt ikvienu Latgales reģiona pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētu bērnu līdz 17 gadiem (ieskaitot), kuram ir noteikta invaliditāte. Papildus uz atbalstu var pretendēt arī bērnu ar funkcionālajiem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs, likumiskie pārstāvji, arī audžuģimene – gadījumos, ja bērns dzīvo audžuģimenē.
Lai pieteiktos uz individuālo izvērtēšanu, bērna ar invaliditāti vecākus, likumiskos pārstāvjus vai audžuģimenes aicinām vērsties ar iesniegumu savas pašvaldības sociālajā dienestā.
Piesakot bērnu individuālai izvērtēšanai, līdzi jāņem dokuments, kas apliecina bērna pārstāvības tiesības, un VDEĀVK atzinums par to, ka bērnam piešķirta invaliditāte, vai bērna invalīda apliecība.
Atbalsta pasākumi bērniem ar invaliditāti un viņu vecākiem tiks sniegti Eiropas Sociālā fonda finansētā projekta „Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā”(Nr.9.2.2.1./15/I/005) ietvaros.

Vienlaikus notiks arī visu Latgales reģiona bērnu sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošo bērnu vajadzību izvērtēšana. Tā rezultātā tiks meklēti labākie iespējamie risinājumi, lai nākotnē samazinātu bērnu nokļūšanu institūcijās un palīdzētu bērnu namos esošajiem bērniem nokļūt ģimenēs vai saņemt pakalpojumus ģimeniskai videi pietuvinātās dzīves vietās. Tāpat projekta ietvaros paredzēts īstenot dažādus pasākumus, lai motivētu pilngadīgas personas kļūt par aizbildņiem, adoptētājiem vai audžuģimenēm.
Balstoties uz atbalsta plānos iekļauto informāciju, kā arī esošās situācijas analīzi Latgales regiona pašvaldībās, projekta „Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā” ietvaros paredzēts izstrādāt Latgales reģiona deinstitucionalizācijas plānu. Tajā iekļautos risinājumus ņems vērā, plānojot pašvaldībām pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei (piemēram, ēkām, aprīkojumam, tehnikai).
Projektu “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā” īsteno: Latgales Plānošanas reģions sadarbībā ar reģiona pašvaldībām un VSAC “Latgale”.
Visa projekta laikā:
Tiks novērtētas 462 personas ar garīga rakstura traucējumiem, 505 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 317 ārpusģimenes aprūpē esoši bērni, lai noskaidrotu, kādi sociālie pakalpojumi viņiem ir visnepieciešamākie.
387 personām ar garīga rakstura traucējumiem kļūs pieejama aprūpe mājās un dienas centros, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļi, īslaicīga sociālā aprūpe un cita veida atbalsts.
3533 bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņems sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.
Projekta laikā samazināsies bērnu skaits iestādēs - viņi atradīs mājas pie audžuģimenēm, aizbildņiem vai adoptētājiem.
Sabiedrībai tiks sniegta informācija par cilvēkiem ar garīgajiem un funkcionālajiem traucējumiem, kā arī par bērniem, kas aug ārpus ģimenēm.
Sīkāku informāciju var iegūt jūsu pašvaldības sociālajā dienestā vai Latgales Plānošanas reģionā pa tālruni 654 40862.
Projekta īstenošanas laiks līdz 2022. gada 31.decembrim.
Vairāk par projekta „Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā” aktivitātēm lasiet http://www.latgale.lv/lv/di

Publicēts 14.07.2016.



Par dalību sanāksmē par deinstitucionizācijas procesa aktualitātēm un pieredzes apmaiņas vizītē
Latgales plānošanas reģions šī gada 27. jūlijā aicina projektā “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā” (DI) iesaistīto Latgales pašvaldību Sociālo dienestu vadītājus un citus interesentus piedalīties sanāksmē par projekta ieviešanas aktualitātēm un pieredzes apmaiņas vizītē Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādē “Sociālais dienests”.
Darba kārtība:
10:00 - 12:00Sanāksme par DI projekta aktualitātēm.Daugavpils novada dome, Rīgas iela 2, Daugavpils, 1.stāvs
12:00 - 12:45Kafijas pauze
12:45 - 18:00Pieredzes apmaiņas vizīte Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādē “Sociālais dienests”:
- Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas dienas centrs (1 stunda)Liepājas iela 4, Daugavpils
- Dienas aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem (1,5 stundas)Arhitektu iela 21, Daugavpils
- Ģimenes atbalsta centrs/patversme un Grupu dzīvokļi (1 stunda)Šaurā iela 26, Daugavpils
- Sociālā/Nakts patversme (30/40 min)Šaurā iela 23, Daugavpils
Dalībai sanāksmē un pieredzes apmaiņas vizītē lūdzam pieteikties līdz 22.jūlijam plkst.:16:00, atsūtot informāciju (dalībnieka vārds, uzvārds, pārstāvētā pašvaldība, amats un kontaktinformācija) uz e-pastu: oskars.zugickis@latgale.lv .
Semināra dalībnieku ērtākai nokļūšanai līdz augstāk minētajām iestādēm tiks nodrošināts transports. Vizīte tiks organizēta divās grupās (līdz 15 personām katrā).

Publicēts 13.07.2016.



Biedrība "Zelda" piedāvā bezmaksas palīdzību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem
No 2016. gada 1. jūnija līdz 31. oktobrim RC ZELDA īsteno Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītu un no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem finansētu projektu “Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem pašnoteikšanās stiprināšana”. Projekta mērķis ir nodrošināt bezmaksas juridisko palīdzību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un viņu tuviniekiem, kā arī analizēt konstatētās problēmas, informējot par tām sabiedrību un atbildīgās valsts un pašvaldību iestādes.
Projekta ietvaros RC ZELDA nodrošina bezmaksas juridiskās konsultācijas ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kuram pašam vai kura tuviniekam ir garīga rakstura traucējumi.
Ja Tev ir jautājumi par rīcībspējas ierobežošanu, pārskatīšanu vai atjaunošanu sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību savu tiesību aizsardzības iespējām bērnu tiesību aizsardzību vai citi jautājumi, un tev ir garīga rakstura traucējumi (psihiska saslimšana vai intelektuālās attīstības traucējumi) vai tu atbalsti cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, piesakies uz juridisko konsultāciju biedrībā RC „ZELDA”, zvanot pa tālruņiem 22062460, 26750303, 67442828. Konsultācijas sniedzam Mārupes ielā 4 – 31 (Āgenskalns), Rīgā, tikai ar iepriekšēju pierakstu.
Kādu palīdzību var saņemt? Konsultācijas pa tālruni vai tikšanās laikā, dokumentu sagatavošana, pārstāvība valsts un pašvaldību iestādēs, atsevišķās lietās pārstāvība tiesā. Visu juridisko palīdzību sniedzam bez maksas!
Jautājumu un neskaidrību gadījumā lūdzam zvanīt juristei Annijai Mazapša (tālr.: 22062460) vai juristei Santai Skirmanei (tālr.: 27650303) vai rakstīt e-vēstuli uz zelda@zelda.org.lv
Biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA”” ir dibināta 2007. gadā ar mērķi veicināt cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem (gan cilvēku ar intelektuālās attīstības traucējumiem, gan cilvēku ar psihiskām saslimšanām) tiesību ievērošanu un interešu aizstāvību. Savu mērķi īstenojam, pārstāvot personu ar garīga rakstura traucējumiem intereses valsts un pašvaldību institūcijās, sniedzot bezmaksas juridisko palīdzību, nodrošinot atbalstu lēmumu pieņemšanā, kā arī veicot pētījumus un politikas analīzi. Tāpat RC ZELDA sniedz atzinumus iestādēm personu ar garīga rakstura traucējumiem tiesību jomā, kā arī izglīto dažādas mērķa grupas par cilvēktiesību minimālajiem standartiem.

Publicēts 06.07.2016.



Pašvaldības varēs iesniegt projektus sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveidei
Plānots, ka no 2017.gada 3.ceturkšņa, pašvaldības vai to izveidotās iestādes, kas pilda pašvaldības deleģētos uzdevumus, varēs iesniegt projektus, lai savās teritorijās attīstītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo infrastruktūru. Projektu īstenošana līdz 2022.gada decembrim notiks ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu atbalstu, informē Labklājības ministrijā (LM).
Izveidojot pašvaldībās atbilstošas vietas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai, pilngadīgi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem retāk nonāks ilgstošās aprūpes institūcijās un varēs uzsākt neatkarīgu dzīvi ārpus tām, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem būs nodrošināta iespēja augt ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē, savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem - saņemt aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus pašvaldībā.
Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" Eiropas Reģionālās attīstības fonda 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi". Projekts ceturtdien, 7.jūlijā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, un vēl ir jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.
Lai īstenotu minēto, paredzētas divas projektu iesniegumu atlases kārtas. Plānots, ka pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā projektus varēs izstrādāt un iesniegt tikai pilsētas, kas noteiktas kā nacionālās nozīmes attīstības centri. Tās ir deviņas republikas lielās pilsētas - Rīga, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils. Savukārt otrās projektu iesniegumu atlases projektus varēs iesniegt 21 pašvaldība, kas noteikta kā reģionālās nozīmes attīstības centrs, kā arī pārējās pašvaldības, kas nav ne nacionālās nozīmes attīstības centri, ne reģionālās nozīmes attīstības centri.
Pašvaldībām, kas iesniegs projektu iesniegumus infrastruktūras attīstībai, ir jābūt sadarbības partneriem pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros un to administratīvajā teritorijā dzīvojošiem cilvēkiem nepieciešamie sociālie pakalpojumi ir jāiekļauj plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos.
Pašvaldības varēs iesniegt projektus infrastruktūras attīstībai - jaunu ēku būvniecībai, esošo ēku pārbūvei vai atjaunošanai, ēku aprīkošanai un pielāgošanai - tikai pēc tam, kad plānošanas reģioni būs izstrādājuši deinstitucionalizācijas plānus. Projektu ietvaros paredzēts nodrošināt vides pieejamības ekspertu konsultācijas un specifiskas darbības vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem papildu būvnormatīvos noteiktajam. Piemēram, reljefa virsma un vadlīnijas būvēs, kontrastējošs krāsojums pie līmeņu un virsmu maiņas, marķējumi un piktogrammas, aizsargmargas, automātiski veramas durvis u.c. darbības.
Kopumā laikā līdz 2022.gada decembrim plānots izveidot un/vai labiekārtot 654 bērnu aprūpei ģimeniskā vidē paredzētās vietas un 2100 vietas sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Ar noteikumu projektu var iepazīties LM tīmekļvietnē http://www.lm.gov.lv/text/1789
Aktivitāšu īstenošanai kopējais pieejamais finansējums ir 44,4 milj. eiro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 37,7 milj. eiro un nacionālais publiskais finansējums 6,6 milj. eiro.
Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv

Publicēts 30.06.2016.



LM meklēs iespējas no 2018. gada ieviest principu „nauda seko klientam”
Labklājības ministrija (LM) meklēs iespējas, lai īstenotu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ieteikumus ceļu principa „nauda seko klientam” ieviešanā no 2018. gada.
LM uzsver, ka ir būtiski no valsts budžeta sniegt papildu finansiālo atbalstu pašvaldībām, lai tās varētu nodrošināt, ka sabiedrībā balstītos pakalpojumus saņemtu tie cilvēki, kuri līdz šim tos ir saņēmuši valsts sociālās aprūpes centros (VSAC). LM uzskatam, ka sabiedrībā balstīto pakalpojumu nodrošināšana cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir aktuāla un atbalstāma, bet to uzturēšanai pašvaldībām ir nepieciešams papildus finansiālais atbalsts, piekrīt arī deputāti, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji un nevalstiskās organizācijas.
Lai ieviestu principu „nauda seko klientam”, no valsts budžeta nepieciešamais papildu finansējuma apjoms ir 3,4 milj.eiro gadā. Šie līdzekļi ļautu turpināt bijušajiem VSAC klientiem saņemt viņiem atbilstošus pakalpojumus pašvaldībās.
Ņemot vērā likumdošanā noteiktos valsts budžeta plānošanas principus trīs gadu periodam, Saeimas komisija rosināja LM sadarbībā ar Finanšu ministriju, plānojot 2017., 2018. un 2019. gada budžetu, atkārtoti izvērtēt iespējas iekļaut valsts budžeta prioritāšu sarakstā principa „nauda seko klientam” īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Ja šāda prioritāte tiks noteikta, tad attiecīgā gada valsts budžeta likumprojekta pavadošo tiesību aktu pakotnē iekļaus Saeimas komisijas 2. februāra sēdē neatbalstīto priekšlikumu, kuru izskatīs steidzamības kārtā.
Atgādinām, ka 2016. gada 2. februārī notika Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas kārtējā sēde, kurā izskatīja iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai tos sagatavotu izskatīšanai 2. lasījumā Saeimā. Kopumā grozījumiem likumā iesniegti 140 priekšlikumi (sociālie pakalpojumi, sociālā palīdzība, sociālais darbs, valsts un pašvaldību pienākumus minētajās jomās, utt.), daļa no tiem saistīti ar deinstitucionalizācijas (DI) uzsākšanu un īstenošanu.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sēdē noraidīja LM iesniegto priekšlikumu par valsts budžeta atbalsta noteikšanu pašvaldībām.
Informējam, ka laika posmā līdz 2023. gadam plānošanas reģioni ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu īstenos LM ierosināto deinstitucionalizācijas procesu, attīstot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs.
Tādējādi pieaugušie cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem retāk nonāks ilgstošās aprūpes institūcijās un varēs uzsākt neatkarīgu dzīvi ārpus tām, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem būs nodrošināta iespēja augt ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē, savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem piedāvās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus pašvaldībās.
DI aktīvā fāze tiek finansēta no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Attiecīgi valsts uzdevums ir nodrošināt, lai DI sasniegtie rezultāti turpinātos, brīdī, kad struktūrfondu finansējums būs beidzies.
Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, marika.kupce@lm.gov.lv

Publicēts 16.06.2016.



Labklājības ministrija Latgales plānošanas reģionā pārrunās sabiedrībā balstītu pakalpojumu ieviešanu
15. jūnijā, Rēzeknē Labklājības ministrijas (LM) speciālisti tikās ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām, valsts sociālās aprūpes centru un Latgales uzņēmējdarbības centra pārstāvjiem, lai plānotu un saskaņotu turpmāko rīcību sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstībai un deinstitucionalizācijai Latgalē.

Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros visā Latvijā līdz 2023.gadam tiks pilnveidota sociālo pakalpojumu sistēma, lai bērni, kas šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē un bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā. Savukārt pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu varēs izvēlēties dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu.

LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme: “Katram Latvijas bērnam ir jāaug ģimenē vai vismaz tai līdzīgā vidē. Savukārt cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jābūt iespējai veidot pašam savu, piepildītu dzīvi ārpus institūcijas, nepieciešamo atbalstu saņemot mājās. Latgalē darbojas Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāles “Kalupe”, “Krastiņi” un “Kalkūni”. Tajās ir vietas 476 cilvēkiem. Latgales bērnu aprūpes iestādēs šī gada sākumā bija 287 bērni. Tāpēc šobrīd ir ļoti atbildīgs posms ministrijas, Latgales plānošanas reģiona un pašvaldību kopīgā darbā – ir jāceļ vai jāpielāgo nepieciešamās ēkas, jāpiesaista darbinieki, ja nepieciešams, jāpalīdz esošajiem darbiniekiem mainīt kvalifikāciju, jāatbalsta potenciālās audžuģimenes, aizbildņus vai adoptētājus un jāatbalsta uzņēmēji, kas varēs piedāvāt darba vietas pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.”

Pašvaldībām projekta ietvaros būs pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi infrastruktūras radīšanai un pakalpojumu nodrošināšanai. Tādējādi, izmantojot ERAF līdzekļus, pašvaldības varēs izvēlēties veidot grupu mājas vai dzīvokļus, dienas aprūpes centrus, kā arī specializētas darbnīcas. Savukārt ar ESF līdzekļu atbalstu būs iespēja izvērtēt katra bērna un pieaugušā iespējas un vajadzības, piesaistīt nepieciešamos sociālās aprūpes un rehabilitācijas speciālistus un sociālos mentorus, lai sniegtu individuālu atbalstu, organizētu atbalsta grupas un grupu nodarbības. Tāpat bērniem ar funkcionāliem traucējumiem būs iespēja saņemt sociālo rehabilitāciju un aprūpi savā pašvaldībā, bet viņu vecākiem, aizbildņiem vai audžuģimenēm – saņemt “atelpas brīža” pakalpojumu.

Reģiona uzņēmējiem, kas izvēlēsies nodarbināt cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, būs iespēja saņemt finansiālu atbalstu no Nodarbinātības valsts aģentūras. Savukārt valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” atbalstu varēs saņemt, īstenojot sociālo uzņēmējdarbību, kur viens no virzieniem ir darba integrācijas sociālā uzņēmējdarbība, dodot iespēju strādāt cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Tā kā deinstitucionalizācijas rezultātā tiks pārskatīti valsts sociālās aprūpes centru un bērnu aprūpes iestāžu personāla resursi un klientu loks, institūciju darbiniekiem, kuriem tas būs nepieciešams, projekta ietvaros būs pieejami pārkvalifikācijas pakalpojumi.

Papildu informācijai:
Inita Kabanova,
Labklājības ministrijas projekta “Tehniskā palīdzība publicitātei un sabiedrības informēšanai labklājības jomā” vadītāja,
67021584, 20219048

Publicēts 03.06.2016.



Latgales plānošanas reģions realizēs Deinstitucionalizācijas projektu
Lai Latgalē palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem, Latgales plānošanas regions informē, ka laika posmā no 2015.gada 1. decembra līdz 2022.gada 31.decembrim realizēs projektu “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā (DI)”.
Lai nodrošinātu visu mērķa grupu problēmu risinājumu projekta laikā tiks veikta mērķa grupu personu individuālo vajadzību izvērtēšana un individuālo atbalsta un deinstitucionalizācijas plānu izstrāde, nosakot attīstāmo pakalpojumu teritoriālo izvietojumu, palīdzot pašvaldībām pakalpojumu plānošanā un izveidē. Tiks izstrādāti reorganizācijas plāni bērnu aprūpes institūcijām, nosakot darbības pakalpojuma tuvināšanai ģimeniskai videi, un valsts sociālās aprūpes centram, paredzot cilvēkresursu un infrastruktūras tālāku izmantošanu. Personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kas uzturas VSAC, tiks nodrošināti sagatavošanas pasākumi pārejai uz dzīvi sabiedrībā. Ar sadarbības partneriem tiks uzsākta sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšana personām ar GRT un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem. Notiks speciālistu apmācības par klientu sagatavošanu pārejai uz dzīvi sabiedrībā (VSAC speciālisti, „sociālie mentori”), slēdzamo institūciju speciālistiem, lai pārkvalificētos sabiedrībā balstīto pakalpojumu sniegšanai, bērnu ilgstošas aprūpes institūciju speciālistiem jaunu aprūpes veidu un darba metožu apguvei, kā arī sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi attieksmes maiņai un stereotipu likvidēšanai.
Projekta īstenošanā iesaistīti 18 sadarbības partneri: 17 Latgales reģiona pašvaldības, 1 valsts sociālās aprūpes centrs “Latgale”ar trīs filiālēm.
Projekta rezultātā:
  • 462 personām ar garīga rakstura traucējumiem, 505 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 317 iestādēs esošiem bērniem tiks veikts individuālo vajadzību novērtējums;
  • tiks izstrādāts 1 reģiona deinstitucionalizācijas plāns, 1 valsts sociālās aprūpes centra filiāles un bērnu aprūpes iestāžu reorganizācijas plāni;
  • 533 bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņems ESF atbalstītos pakalpojumus;
  • 387 persona ar garīga rakstura traucējumiem saņems sabiedrībā balstītus pakalpojumus, 129 personas ar garīga rakstura, kas dzīvo valsts sociālās aprūpes centros, tiks sagatavotas patstāvīgai dzīvei sabiedrībā;
  • pieaugs audžuģimeņu un adoptētāju skaits, un samazināsies bērnu skaits iestādēs;
  • speciālisti un sabiedrība kļūs zinošāka un iekļaujošāka pret personām ar invaliditāti.

Kā 18.februāra, Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sēdē atzina LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme “DI mērķis ir panākt, ka pieaugušie cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem retāk nonāk ilgstošās aprūpes institūcijās, tā vietā saņemot nepieciešamo atbalstu neatkarīgai dzīvei savā mājoklī. Ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem būtiski ir nodrošināt iespēju augt ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē, savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem svarīgi ir piedāvāt pašvaldībās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus”.
Projekts tiek realizēts specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” ietvaros ar kopējo summu 8 278 912, 00 EUR, no tiem 7 037 075,20 EUR (85%) ir ESF līdzfinansējums.
Informāciju sagatavoja:
Latgales plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists
Oskars Zuģickis
Tālr: 65423801
e-pasts: oskars.zugickis@latgale.lv

Publicēts 04.04.2016.

Seko līdzi





 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Sadarbības partneri



Projektu "Latgales interaktīvais komunikāciju portāls" finansēja Phare CBC 2002 programma.

Latgales plānošanas reģions
Latgales reģiona attīstības aģentūra
Izstrādātājs - SIA "Info"